Vote for Animals
Par solījumu

Dzīvnieku labklājības solījums

Šīs vēlēšanas noteiks Eiropas politiskās prioritātes nākamajiem pieciem gadiem. Politiskais progress dzīvnieku labklājības jomā ir atkarīgs no apņēmīgiem parlamentāriešiem, un tāpēc mēs lūdzam kandidātus apliecināt savu atbalstu, dodot šo solījumu.

DODIET SOLĪJUMU

Kopējais solījums

  • Censties nodrošināt, lai dzīvnieku justspēja un no tās izrietošie atzinumi tiktu atzīti visos attiecīgajos Parlamentā iesniegtajos likumdošanas priekšlikumos un politikas iniciatīvās

    Lisabonas līgums ieviesa Līgumā par Eiropas Savienības darbību atzinumu, ka dzīvnieki ir justspējīgas būtnes (II sadaļas 13. pants). Šo pantu ir jāmin atsaucēs uz Parlamenta ziņojumiem un dokumentiem, runājot par katru likumdošanas priekšlikumu un politikas iniciatīvu saistībā ar dzīvnieku labklājību, lai tas tiktu pienācīgi ņemts vērā.


  • Līgumu pārskatīšanas gadījumā atbalstīt dzīvnieku labklājības iekļaušanu dalītajās kompetencēs

    ES institūcijas var pieņemt tikai tādus likumus, kas var veicināt dzīvnieku labklājību, pamatojoties uz Kopīgo lauksaimniecības politiku, iekšējā tirgus netraucētu darbību vai cilvēku veselības aizsardzību sakarā ar lipīgām dzīvnieku slimībām. Padarot dzīvnieku labklājību par dalītu kompetenci, Savienības institūcijām būtu iespējams pieņemt likumus par dzīvnieku labklājību kā tādu, tieši tāpat, kā to var darīt atsevišķās Dalībvalstīs. Tas atspoguļo ES pilsoņu gaidas, jo viņu vairākums uzskata, ka lielāko lēmumu daļu par dzīvnieku labklājību vajadzētu pieņemt ES līmenī (Eurobarometer, 2016).


  • Mudināt Komisiju nodrošināt efektīvu ar dzīvnieku labklājību saistītās likumdošanas izpildi un ieviešanu visās Dalībvalstīs

    Ir daudzi ES juridiskie standarti dzīvnieku labklājībai, kas ietverti dažādos tiesību aktos, tomēr šo normu ievērošana un izpilde bieži vien ir neapmierinoša. Piemēram, Komisijas auditos ir konstatēts, ka cūkām astes tiek apcirstas 95 līdz 100% gadījumu Nīderlandē, Itālijā, Spānijā, Dānijā un Vācijā, kas ir tiešs ES likumdošanas pārkāpums. Parlamentam ir pārbaudes tiesības, lai nodrošinātu, ka Komisija veic nepieciešamos pasākumus gadījumos, kad dzīvnieku aizsardzībai paredzētās tiesību normas netiek ievērotas.


  • Atbalstīt vispārēja dzīvnieku labklājības ietvarlikuma pieņemšanu, lai nodrošinātu minimālo aizsardzības līmeni visiem dzīvniekiem, tai pašā laikā saglabājot esošo ES tiesību aktu kopumu

    Pašreizējā ar dzīvnieku labklājību saistītā ES likumdošana arvien vēl ir ierobežota pēc apjoma. ES dzīvnieku labklājības ietvarlikuma pieņemšanas mērķis būtu nodrošināt pamataizsardzību visiem turētiem un pamestiem dzīvniekiem, ieskaitot mājdzīvnieku sugu savvaļā klīstošos dzīvniekus, tādējādi atspoguļojot dzīvnieku justspējas principu, kas ierakstīts Līguma 13. pantā. Šim likumam nekādā gadījumā nevajadzētu ierobežot esošajā ES tiesību aktu kopumā ietvertās tiesību normas, bet gan formulēt skaidrus noteikumus, kas veicinātu labāku un pilnīgāku esošās ar dzīvnieku labklājību saistītās likumdošanas ievērošanu.


  • Veicināt un atbalstīt politikas attīstību tā, lai tiktu ieviesti labāki dzīvnieku labklājības standarti

    Jādomā, ka šajā jaunajā likumdošanas termiņā parādīsies daudzas jaunas iniciatīvas, kas varēs vai nu veicināt vai apdraudēt dzīvnieku intereses. Mēs aicinām EPD (Eiropas Parlamenta deputātus) izmantot pilnu viņiem pieejamo Parlamenta iniciatīvu spektru – savus ziņojumus par iniciatīvām, uzziņas, parlamentāros jautājumus, izstādes un konferences, lai veicinātu labākus dzīvnieku labklājības standartus.


  • Aicinājums Komisijai iecelt dzīvnieku labklājības komisāru

    Dzīvnieku labklājība ir horizontāls jautājums, kas saskaras ar dažādām Eiropas politikām. Mūsdienās apmēram ceturtā daļa no Komisijas departamentiem tieši nodarbojas ar lietām, kas saistītas ar dzīvnieku interesēm. Dzīvnieku labklājības pakļaušana atsevišķam komisāram ir nepieciešama, lai nodrošinātu tai kopīgu pieeju no ES izpildinstitūcijas puses. Tas uzskatāmi apliecinātu Komisijas apņemšanos uzlabot dzīvnieku dzīvi.

Lauksaimniecības dzīvnieki

  • Censties pēc iespējas samazināt dzīvu dzīvnieku pārvadāšanu, aizstājot dzīvu dzīvnieku pārvadāšanu kaušanai ar gaļas un liemeņu tirdzniecību

    Katru gadu ES ietvaros un uz trešajām valstīm tiek pārvadāts 1 miljards putnu un 42 miljoni aitu, kazu, zirgu, cūku un govju, lielākoties kaušanai. Dzīvu dzīvnieku pārvadāšana ir saistīta ar ievērojamām dzīvnieku labklājības problēmām, jo šie dzīvnieki bieži vien tiek pakļauti slāpēm, badam, pārliecīgam karstumam, spēku izsīkumam, vietas un atpūtas trūkumam. Bez tam dzīvu dzīvnieku pārvadāšana rada nopietnus sabiedrības veselības apdraudējumus, jo veicina slimību izplatīšanos. Gaļas un liemeņu pārvadāšanas prioretizēšana ļautu ievērojami samazināt dzīvnieku ciešanas, saglabājot tirdzniecības apjomu.


  • Veicināt lauksaimniecības dzīvnieku audzēšanai un turēšanai domāto krātiņu lietošanas drīzu pakāpenisku izbeigšanu

    ES lauku saimniecībās katru gadu līdz 700 miljoniem lauksaimniecības dzīvnieku, tai skaitā vistas, paipalas, truši, cūkas un pīles, tiek turēti krātiņos. Daudzi no tiem tiek turēti krātiņos visu vai lielāko daļu no savas dzīves. Krātiņos turētiem dzīvniekiem ir ievērojami ierobežotas kustības, bez iespējām darboties dabiskā veidā, kam ir kaitīga ietekme uz viņu veselību un labklājību. Tāpēc krātiņu izmantošanu būtu jāaizliedz, veicinot augstākas labklājības lauksaimniecības sistēmas.


  • Atbalstīt Broileru direktīvas pārskatīšanu, lai būtiski uzlabotu broilervistu labklājību

    Industriālā broilervistu ražošana ir visplašāk izplatīta, un visā ES audzē septiņus miljardus broileru. Šī ražošanas sistēma ir pamats lielām bažām par šo putnu labklājību, jo tiek atlasītas sugas ātrai audzēšanai, putnus tur saspiesti, tiem nav dabiskās gaismas, attīstību veicinošas vides, un viņi nevar darboties dabiski. Broileru direktīvā ir ietverti tikai minimālie aizsardzības standarti, un to ir nepieciešams steidzami pārskatīt labklājības, vides aizsardzības un sabiedrības veselības iemeslu dēļ. Uzlabojumi tajā tika nesen pieprasīti Parlamenta plenārsesijā.


  • Nodrošināt, lai lauksaimniecības dzīvnieku labklājība būtu prioritāte, īstenojot Kopējo lauksaimniecības politiku

    Tikai 1,54% no ES Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) pasākumiem pašlaik attiecas uz dzīvnieku labklājību. Prioritāte dzīvnieku labklājībai, īstenojot KLP, ir būtiski svarīga, jo to vēlas Eiropas pilsoņi, 82% no kuriem uzskata, ka dzīvniekus ir nepieciešams labāk aizsargāt nekā tas notiek pašlaik (Eurobarometer 2016).


  • Izbeigt “foie gras” ražošanā izmantoto pīļu un zosu piespiedu barošanas praksi

    “Foie gras” (pīļu/zosu delikatešu aknu) ražošanai šobrīd ir nepieciešama pīļu un zosu piespiedu barošana. Šo trekno aknu ieguve pasliktina putnu aknu funkcijas un rada tiem elpošanas traucējumus. Piespiedu barošana ir ne vien sāpīga, bet arī nosaka, ka pīles ir jātur krātiņos (parasti turot katru putnu atsevišķi), jo citādi viņi nepakļaujas piespiedu barošanai. Bez tam “foie gras” ražošanas procesā tiek nonāvēti miljoniem sieviešu kārtas cāļi, jo tam der tikai tēviņi. 23 ES valstīs putni netiek baroti piespiedu kārtā, un pastāv alternatīvas piespiedu barošanai. Lai veicinātu šo alternatīvu līdzvērtīgu konkurenci, ir nepieciešams mainīt “foie gras” mārketinga standartus.


  • Nodrošināt, lai visi dzīvnieki tiktu efektīvi apdullināti pirms kaušanas

    ES Kaušanas regulā ir noteikti minimālie standarti dzīvnieku aizsardzībai kaušanas laikā. Apdullināšana pirms kaušanas ir obligāta, bet izņēmumi tiek pieļauti kultūras un reliģisku iemeslu dēļ. Bez apdullināšanas dzīvnieki paliek pie apziņas un smagi cieš vairākas minūtes, ko atkārtoti ir nosodījušas daudzas ieinteresētās puses, piemēram, Eiropas Veterināru federācija. Reversīva apdullināšana būtu piemērota kaušanai, kas veikta saskaņā ar reliģiskiem priekšrakstiem, tai pašā laikā mazinot dzīvnieku ciešanas.


  • Atbalstīt jaunu noteikumu ieviešanu, rūpējoties par zivju labklājību, jo sevišķi kaušanas un pārvadāšanas laikā

    Zivju fermās audzēto zivju skaits ievērojami pārsniedz citu justspējīgo pārtikai audzēto dzīvnieku skaitu. ES likumdošanā šobrīd zivju labklājības vajadzības nav konkrēti ņemtas vērā, neraugoties uz kopš 2000. gada pastāvošo zinātnes konsensu, ka zivis ir justspējīgas. Ir nepieciešams ieviest jaunus ES noteikumus, lai nodrošinātu pamata labklājības vajadzības zivīm.

Savvaļas dzīvnieki

  • Atbalstīt ES pozitīva eksotisko lolojumdzīvnieku saraksta izveidi, nosakot eksotiskos dzīvniekus, ar kuriem var tirgoties un kurus var turēt ES

    Pēdējo gadu laikā pieaug tendence kā lolojumdzīvniekus turēt eksotiskus dzīvniekus tradicionālo lolojumdzīvnieku vietā, kā rezultātā ES ir kļuvusi par vadošo tropisko zivju, reptiļu, putnu un zīdītāju importētāju. Tomēr lielākā eksotisko dzīvnieku daļa nav piemērota dzīvei nebrīvē, un to īpašniekiem ir ārkārtīgi grūti nodrošināt to vajadzībām piemērotu aprūpi, barību un mājokļa apstākļus. Bez tam eksotiskās sugas var apdraudēt vietējo biodažādību un nevēlami ietekmēt sabiedrības veselību. Visaptverošs ES pozitīvs saraksts skaidri noteiktu to sugu dzīvniekus, ar kuriem var tirgoties un kurus var turēt kā lolojumdzīvniekus, un līdz ar to sarakstā neietvertās sugas būtu aizliegtas.


  • Aizliegt visā ES izmantot savvaļas dzīvniekus cirkos

    Cirki nenodrošina savvaļas dzīvniekiem dažas no to galvenajām sociālajām, dzīves telpas un veselības vajadzībām. Šiem dzīvniekiem nākas veikt viņu dabai neatbilstošas darbības, un to dresēšana ietver fizisku sodīšanu, kas rada dzīvniekiem stresu. Tie dzīvo lielā saspiestībā, tiek izrādīti lielu, skaļu cilvēku pūļu priekšā, bieži pārvadāti, tiek neatbilstoši sociāli grupēti, un to izveidojušās sociālās attiecības tiek izjauktas. 24 ES dalībvalstīs tagad ir noteikti ierobežojumi savvaļas dzīvnieku izmantošanai cirkos. Šobrīd ir nepieciešama koordinēta pieeja Dalībvalstu starpā ES līmenī, lai galīgi izbeigtu šo arhaisko izklaides veidu.


  • Veicināt līdzāspastāvēšanu ar savvaļas dzīvniekiem ES un to pārvaldīšanu bez letāliem līdzekļiem

    Biezi apdzīvotos kontinentos, tādos kā Eiropa, savvaļas dzīvnieki ir spiesti pastāvēt līdzās cilvēkiem un pielāgoties cilvēku aktivitātēm. Ir jāuzsāk centieni atrisināt konfliktus ar savvaļas dzīvniekiem, noskaidrojot cēloņus šiem konfliktiem un veidojot kultūru, kas paredz līdzāspastāvēšanu. ES līmenī ir nepieciešams veicināt konfliktu risināšanu bez letāliem līdzekļiem un kaitējuma mazināšanu, lai panāktu mierīgu līdzāspastāvēšanu.


  • Support the adoption of national bans on fur farming and oppose initiatives which provide EU endorsement to the fur industry.

    The breeding of animals for the purposes of fur production is opposed by the majority of EU citizens who believe that it is unacceptable, unnecessary and immoral to keep and kill animals for the production of a luxury product for which there are many more humane alternatives.
    In a context in which Member States are moving towards the banning of this cruel industry, the European Commission has recently announced that it will establish a second EU Reference Centre to focus also on the welfare of fur animals. This kind of initiatives give legitimacy to a cruel industry, are totally ineffective in improving the welfare of the animals and use the money of EU taxpayers for something that the majority of them consider unacceptable.

Zirgveidīgie

  • Veicināt zirgveidīgo labklājību un atbildīgu turēšanu, kā arī stingru identifikāciju un izsekojamību

    Nezināšana šodien ir galvenais iemesls sliktai zirgveidīgo labklājībai visā Eiropā. Visās Dalībvalstīs ir labklājības problēmas. Tāpēc Komisijai ir jāpalīdz veicināt atbildīgu zirgveidīgo turēšanu, neatkarīgi no tā, kur zirgveidīgie dzīvo un kāda ir to loma. Bez tam atbildīgas turēšanas pamatā ir jābūt pareizai identifikācijas un reģistrācijas sistēmai. Pasākumi izsekojamībai ir pamats zirgveidīgo labklājībai un veselībai. Bez pienācīgas identifikācijas un reģistrācijas nav iespējams noskaidrot personas, kas atbild par zirgveidīgo labklājību.

Lolojumdzīvnieki

  • Veicināt atbilstošu suņu un kaķu identifikācijas un reģistrācijas sistēmu ieviešanu ES līmenī, lai nodrošinātu šo dzīvnieku efektīvāku izsekojamību

    Nelegālā suņu tirdzniecība ir plaukstoša industrija visā Eiropā, kuras apgrozījums pārsniedz 1 miljardu eiro. Pieaug arī nesen parādījusies nelegālā tirdzniecība ar kaķiem. Lolojumdzīvnieku tirdzniecība tiešsaistē apdraud dzīvnieku veselību un labklājību. Tā apdraud arī sabiedrības veselību un ārda patērētāju tiesības un iekšējo tirgu, jo vairo netaisnīgu konkurenci un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas. Lai apturētu cietsirdīgo nelegālo tirdzniecību ar lolojumdzīvniekiem, Eiropas Komisijai ir jānodrošina minimālās obligātās prasības kaķu un suņu identifikācijai un reģistrācijai katrā Dalībvalstī, kā arī jānodrošina informācijas pieejamība par katru konkrēto dzīvnieku visā Savienībā.

Dzīvnieki zinātnē

  • Veicināt visaptverošas un konkrētas ES stratēģijas pieņemšanu, paredzot pakāpeniskus posmus dzīvnieku izmantošanas pārtraukšanai pētījumos, testēšanā un izglītībā

    Katru gadu vairāk nekā 12 miljoni dzīvnieku Eiropā tiek izmantoti zinātniskiem mērķiem. Līdzās potenciāli sāpīgajam testēšanas procesam arī tas veids, kā dzīvnieki tiek audzēti, turēti un izmitināti, ir stresa un ciešanu avots. Dzīvnieku testēšana jau ilgstoši ir strīdus jautājums ētisku iemeslu dēļ. Tagad šī prakse tiek apstrīdēta arī uz zinātniskiem pamatiem, jo arvien vairāk zinātnieku apšauba dzīvnieku izmantošanas derīgumu un uzsver, ka dzīvnieku testēšanā iegūtos datus nevar vienkārši ekstrapolēt uz cilvēkiem. Attīstoties alternatīvām metodēm, kas ļauj zinātniekiem aizstāt un samazināt dzīvnieku izmantošanu, Eiropas Savienībai vajadzētu izstrādāt skaidru stratēģiju, ar noteiktiem posmiem un termiņiem, lai pakāpeniski izbeigtu dzīvnieku izmantošanu pētījumos, testēšanā un izglītībā.

Tirdzniecība un dzīvnieku labklājība

  • Nodrošināt, lai importētie dzīvnieku izcelsmes produkti no trešajām valstīm pilnībā atbilstu ES dzīvnieku labklājības standartiem

    Pēdējā desmitgadē tirdzniecība ar dzīvnieku izcelsmes produktiem starp ES un ne-ES valstīm ir gandrīz divkāršojusies. Šī tirdzniecība bieži rada kaitējumu dzīvnieku labklājībai, jo starptautisko tirdzniecības līgumu lielākajā daļā dzīvnieku labklājības jautājumi netiek pietiekami ņemti vērā. Tirdzniecības liberalizācija, nenodrošinot dzīvnieku labklājību, noved pie tā, ka Eiropas tirgi tiek atvērti lētiem sliktas labklājības apstākļos ražotiem produktiem, radot netaisnīgus konkurences apstākļus Eiropas ražotājiem, kuriem ir jāievēro augsti dzīvnieku labklājības standarti. Ir būtiski, lai tirdzniecības darījumos būtu ietverti noteikumi, kas nodrošinātu, lai dzīvnieku izcelsmes produkti pilnībā atbilstu ES dzīvnieku labklājības standartiem. Produktu marķēšanas obligātā metode ES palīdzētu nodrošināt importu atbilstību noteikumiem un veicinātu augstāku dzīvnieku labklājības sistēmu izveidošanu ES un trešajās valstīs.

Dzīvnieku labklājības un aizsardzības starppartiju grupa

  • Vēloties apvienot spēkus ar citiem EPD, kuri atbalsta dzīvnieku labklājību, es apņemos pēc ievēlēšanas iestāties Eiropas Parlamenta Dzīvnieku labklājības un aizsardzības starppartiju grupā.

    Šī starppartiju grupa ir virzošais spēks dzīvnieku aizsardzībai Eiropas Parlamentā. Tā ir otra vecākā starppartiju grupa un viena no vislabāk apmeklētajām. Šī starppartiju grupa piedāvā iespēju EPD no dažādām politiskajām grupām tikties, diskutēt un panākt starppartiju konsensu dzīvnieku labklājības jautājumos.